ŽORŽA APERGA “Rečitācija Nr. 9”

SKAŅDARBA APRAKSTS:

Žoržs Apergis (Grieķu: Γιώργος Απέργης; Franču: Georges Aperghis) ir grieķu izcelsmes komponists, dzimis 1945. gadā Atēnās (Grieķija). Kopš 1963. gada rezidē Parīzē (Francija). [1]

Skaņraža kopējo muzikālo valodu var raksturot kā muzikālo teātri – personu spēles un montāžas principi ar intelektuālām arkām uz citiem mākslas žanriem vai autoru darbiem (piemēram, vokālās mono izrādes – F. Šūberts, vai instrumentālais teātris – M. Kāgels [2]), tai pat laikā tiek saglabāta nepārprotama emocionālās uztveres skaidrība un tiešums. Tas ir sakausējums starp kompozīcijas tehnoloģiskajiem risinājumiem un atskaņotājmākslinieka meistarībau.

2016. gadā autora intervijā ar BBVA fondu (BBVA Foundation) autors vēsta, ka: “[..] tas nav īsti teātris, jo mūzika ir pati par sevi, bet, kad tā ir uz skatuves, tā pārvēršas par darbību un nezkāpēc kļūst par teātri.” [3]

Autora tīmekļa vietnē ir apgalvots, ka pats komponists nesaista sevi ar kādu no dominējošajiem mūsdienu muzikālās jaunrades estētikas virzieniem, bet gan veido dialogu starp citiem mākslas veidiem, kur nozīmīgu vietu ieņem intelektuālā, zinātniskā un sociālā loma.4
Vērts pieminēt, ka komponista privātā dzīve ļoti iespaido arī muzikālos izteiksmes līdzekļus. Kā vienu no uzskatāmākajiem privātās dzīves ietekmēm ir autora dzīves biedre Edīte Skobe (Édith Scob), kas ir dramatiskā teātra aktrise, ieguvusi Cēzara balvu kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā” par filmām “Vasaras stundas” (Summer Hours) 2008. un “Svētie motori” (Holy Motors) 2012. gadā. [5]

Rečitācijas (Récitations, 1978) Balsij solo, cikls
Ir skaņdarbu cikls, kas sastāv no 14 rečitācijām (autors pieļauj arī makroformas variēšanu, mainot noteiktas cikla daļas vietām), kurās aplūko cilvēka afektus no dažādām emocionālām nostājām. Mūzika izklāsta kurlmēmo zīmju valodu, kas tiek uztverta caur cilvēka psiholoģiskajiem procesiem. Viss cikls ir konstruēts kā paralēlā dramaturģija ar teksta fragmentu vai motīvu atkārtojumiem, montējot tos kopā kā Lego rotaļlietas* vai World of minecraft**.

* Dāņu kompānijas “Lego Group” ražotas rotaļlietas.
** būvniecības datorspēle, kuru izveidojis Markuss Pēšons un tā dibinātā kompānija Mojang AB, kas bāzēta Stokholmā, Zviedrijā.

Rečitācija Nr. 9

Formveide: Šīs daļas forma ir būvēta pēc komplementārās cilpu tehnikas principa proporcionālā rāmja notācijā, ar neregulāru, bet izturētu augmentāciju. Tās konstrukcija sastāv no 19 moduļiem.

Skaņdarbā satopamās grūtības: paplašinātas balss tehnikas, t.i. melodeklamācijas, respiratorās sonācijas (souffle – fr. elpa, inspirer – fr. ieelpa, expirer – fr. izelpa), un klasiskas akadēmiskās sonācijas mijiedarbe nosacīti ierobežotā temporitmā. Melodikā sastopama plaša diapazona, lēcieniem bagāta balsvedība un lejupejoša hromatika atonikalā vidē.

Saturiskās atklāsmes: Autors manipulē ar klausītāja akumulatīvajiem procesiem, piedāvājot programmātisku saturu, bet nemitīgā zilbju, vārdu, motīvu atkārtošana zaudē savu saturisko jēgu vēl pirms klausītājam ir dota iespēja uztvert teksta saturiskās atklāsmes, kuras tiek lasītas vēžveidā, un teksts kļūst par fonēmu un intonāciju sēriju – valodas intonāciju bez satura.

Parfois je résiste à mon envie vé san tujé parfois je lui cède pourquoi donc ce désir
 Dažreiz es pretojos savai gribai, cireiz es tai atdodos, jo tā ir mana iekāre

INTERPRETĀCIJU ANALĪZE:

Interpretāciju analīzei piedāvāju aplūkot 3 dažādu tautību (Francijas, Vācijas un Urugvajas) un laika posmu ieskaņojumus (1983., 2013. un 2019. gada ieraksti kurus aplūkoju hronoloģiskā secībā). Tā kā partitūrā nav norādīts nedz balss tips, nedz dzimums, šo aspektu turpmāk neaplūkošu, tas paver plašākas iespējas baudīt pēc iespējas dažādākus sniegumus. Puse no aplūkotajiem interpretiem nav diplomēti vokālās mākslas meistari.

Analizējamais lauks: piedāvāju padziļināti aplūkot pirmos piecus moduļus starp atskaņotājmāksliniekiem laika un skaņu augstuma kontekstā, pēc tam salīdzinot to ar partitūrā rakstīto. Pēcāk veicu vispārēju fonisko analīzi un aplūkoju mākslinieciko sniegumu.

Analīzes metodes: spektrogrammas analīze, izmantojot lietojumprogrammu SPEAR v0.8.0* un laika kvantizācijas analīze lietojumprogrammā MAX/MSP v8.0.4**, izmantojot BACH v0.7.9*** biblotēkas pakotni. Ņemot vērā, ka autors nenorāda tempa apzīmējumu, par laika atskaites mērvienību pieņemu 3. moduļa kvitoli, kas ir vienāda ar 1/8.

*Sinusoidal Partial Editing Analysis and Resynthesis, Coppyright © 2003 – 2018 by Michael Klingbeil
** MAX/MSP © 1990-2018 Cycling ’74 / IRCAM
*** Automated composer’s helper – a libary for real time computer-assisted composition Coppyright © Andrea Agostini and Daniele Ghisi

Martine Vivarda (Martine Vivard)

1945. gadā dzimusi franču aktrise. Kopš 1971. gada pievērsusies laikmetīgās kamermūzikai muzikālajam teātrim, atskaņojot, galvenokārt, Dž. Aperga, M. Kēgeļa un K. Štokhauzena darbus. 1983. gadā sadarbībā ar “MFA/Armonia Mondi”6 ierakstu studiju izdeva albūmu “aperghis recitations”.

Attēls

Interpratācijas transkripcijā var novērot nepropocionālu temporitma izjūtu, tā radot īpatnēju temporitma modulāciju starp moduļiem, kur laika un moduļu attiecībās veidojas sabiezinājumui vai retinājumi, šī iezīme saglabājas visa skaņdarba garumā. Līdzīgi, kā ar temporitmu, individualizē katru melodeklamējošā moduļa intonācijas. Patvaļīgi maina skaņas augstumus 3. modulī (bet izturēts skaņdarba garumā), un 7. modulī elsošanas vietā ir saklausāmi čuksti (čukstu sematisko jēgu neuztvēru).

Aktrise savā lasījumā piedāvā kupīru, izlaižot 11., 12., 13. un 15. rindu, savukārt, mulsinoši ir tas, ka 16. rinda tiek atkārtota divreiz. Pieļauju, ka tā ir bijusi neuzmanības kļūda, jo 16. mudulis sastāv tikai no vienas astodaļnots trioles. Interprete ir sagatavojusi nelielu pārsteigumu, 19. rindas 3. moduli svilpojot. Patīkama nianse, ka māksliniece patvaļīgi mainītos skaņas augstumus arī svilpošanas laikā precīzi intonē.

Sāra Marija Zuna (Sarah Maria Sun)

Dzimusi 1978. gadā7, vācu soprāns kas ir specializējusies laikmetīgās mūzikas
atskaņošanā. Sāras Marijas Zunas mājaslapā teikts, ka viņa vokālo mākslu apguvusi Ķelnē un Štutgartē, diemžēl, plašākāku informāciju par izglītības iestādēm avots nesniedz. Viņas pūrā atrodas vairāk kā 800 kompozīcijas, kas sarakstītas 20. un 21. gadsimtā, to starp ap 300 pirmatskaņojumiem. 8 Aperga analīzei piedāvāju 2013. gada ieskaņojumu ar video mākslinieka Rīdigera Šestaka (Rüdiger Schestag) video motāžu. [9]

Foniskās analīzes rezultātā var novērot vājas vokālās dotības, t.i. nepietiekams elpas atbalsts, sinusoidāla intonācija (skat. Ilustrācija 2, 5. modulis) un aptuvena ritma izjūta, caurmērā atstājot diletantisku iespaidu, kur videomotāža ir vienīgais baudāmais elements. Klausoties šo interpretāciju secināju, ka ir tāda atskaņotājmākslinieku grupa, kas domā, ka laikmetīgajā vokālajā mūzikā nav nepieciešama izkopta un izlīdzināta vokālā meistarība.

Sāras Marijas Zunas biogrāfijā ir teikts, ka no 2007 – 2014. gadam dziedātāja ir darbojusies vokālajā apvienībā Neue Vocalsolisten Stuttgart. Paradoksāli, ka tieši šovasar man bija iespēja klausīties šo vokālo ansambli Ticino Musica starptautiskajās meistarklasēs Lugāno (Šveice), LAC Lugano Arte e Cultura telpās. Pēc koncerta manī valdīja eksistenciālas pārdomas par mūziķu publicitāti un to vērtējumu zināmās sabiedrības aprindās, un kāpēc tas nesakrīt ar manu izpratni par to, ko nozīmē kvalitatīvs atskaņojums? Arī Sāras lasījumā ir novērojama šī tendence, un izlasot šo biogrāfijas rinkopu, man tapa skaidrs, kas kropļo viņas izpratni par laikmetīgās mūzikas estētiku. Tomēr, ir cilvēki pasaules koncertzālēs, kam šķiet pieņema šāda veida izlikšanās.

Attēls

Sāras Marijas Zūnas skaņuraksta tulkojumā ir kupīras, izlaižot 11., 12., 13., 14., 16. un 17. rindu.

Leandro Marziots (Leandro Marziotte)

Tīmekļa vietnē Facebook.com [10] dziedātājs kā izcelsmes valsti norāda Urugvaju.
Dzimis 1984. gadā un pēc balss tipa ir kontrtenors. Vokālo mākslu apguvis Strasbūras konservatorijā un specializējies baroka vokālajā mūzikā Hāgas Karaliskajā konservatorijā, Nīderlandē. 2014. gadā plūcis laurus Starptautiskajā Hendeļa konkursā Gētingenē (Vācijā).

2013. gada audio-vizuālajā fiksācijā [11] interprets skaņdarbu ir transponējis pa m3 uz leju. Atskaņotājmākslinieks moduļus individualizē kā atsevišķus afektus papildinot tos ar fiksētiem, asociatīviem žestiem, kuri nav saistīti ar literāro pirmavotu (analīzes procesā sakarības netika novērotas). Patvaļīgi mainīti skaņas augstumi un bieži melodeklamācijā var noteikt skaņas augstumu (quasi singespiel). Patīkama temporitma izjīūta ar accelerando sajūtu. Kupīrēta 11. un 16. rinda.

Attēls

SECINĀJUMI

Interpretācijas nozīmē skaņdarba uztveres un skaņu matērijas intensitātes konekstā neviens no šiem piedāvātajiem lasījumiem nav izcils, un visi atskaņotājmākslinieki brīvi manipulē ar nošu materiālu, pielāgojot to savām tehniskajām iespējām, kas zinošam klausītājam paver zināmu intrigu par muzikālo realizāciju. Par nožēlu jāatzīst, ka veiksmīgākās interpretācijas ir distancējušās daudz tālāk no muzikālā materiāla, tādējādi upurējot skaņu augstumus un saglabājot vienīgi muzikālo žestu, un iegūst lielāku brīvību koncentrējoties uz temporitmu.

Šeit paveras diskusija par interpreta psihoemocionālo ietekmēšanu ar notācijas palīdzību no autora puses, kur sarežģītāks ritmiskais vai intonatīvais materiāls ir apzināts spriedzi izraisošais faktos (jaunās sarežģītības estētika), tomēr, šoreiz aplūkoto interpretu sarakstā vairums šo aspektu ir anulējis, atvienkāršojot nošu tekstu (daži veiksmīgi, citi – ne visai).

Analīzes noslēdzošajā fāzē man vēlreiz nākas pārliecināties par publicitātes un reālā atskaņojuma kvalitātes saderībām. Sabiedrisko attiecību speciālisti un aģentrūru pārstāvji nemitīgi kropļo kvalitātes kritērijus masu medijos, tādējādi uzburot notikumu no ikdienišķām parādībām. No otras puses, mūzikas patērētājam nezkāpēc jājūtas pateicīgam, ka kāds vispār kaut ko tādu dara. Un tad es vēlos jautāt, kāpēc tad kāds vispār kaut ko tādu dara? Mūzikas žanram nevajadzētu ciest no atskaņotājmākslinieka kompetences ierobežojumiem, un paļauties, ka auditorijā neviens nesapratīs. Arī mūzikā neizglītots cilvēks intuitīvi saprot, jo viņš dzird! Sarindojot pēc skatījumiem tīmekļa vietnē Youtube.com :

Leandro Marziots (2013) 38427 skatījumu (kopš 19. jūn., 2013)
SāraMarjaZuna(2013) 37841 skatījumu (kopš10.sept.,2013)
Martine Vivarda (1983) 939 skatījumu
(kopš 01. jūn., 2017)

Noslēgumā vēlos pieminēt vēl vienu aizraujošu interpretāciju, ko ierobežotā apjoma dēļ neanalizēju, tā ir Lisas Tatinas (Lisa Tatin)* 2011. gada audiovizuālā fiksācija. Iesaku iepazīties arī ar šo materiālu.

* Lisas Tatinas lasījums: https://www.youtube.com/watch?v=PAgZN5i__7M

Go Back

LITERATŪRAS SARAKSTS

[1] https://web.archive.org/web/20041216041011/http://www.banffcentre.ca/theatre/history /opera/production_1996A/biography.asp [skatīts 07.05.2019 15:47]

[2] A. Vecumnieks “Mūzikas teatralitāte” (2010, JVLMA)

[3] https://www.youtube.com/watch?v=MLKwDYlqtFY, BBVA Foundation
[skatīts 07.05.2019 17:49]

[4] http://www.aperghis.com/biographies.html [skatīts 07.05.2019 16:22]

[5] https://deadline.com/2013/01/cesar-award-nominations-412563/ [skatīts: 10.05.2019 16:41]

[6] Martine Viard, MFA/Armonia Mondi, Izdošanas gads: 1983-01-01, Avots: “naïve classique” https://open.spotify.com/track/1zS6RhI0o7NVKStW4sJsgN?si=ZbentL2ERk6ppQK_HCX UuA

[7] https://www.facebook.com/sarah.sun.18041 [Skatīts: 14.05.2019 14:02]

[8] http://sarahmariasun.de/biography-english/ [skatīts: 14.05.2019 13:51]

[9] Sarah Maria Sun (soprano), Rüdiger Schestag (video)
https://www.youtube.com/watch?v=qVtJk-tQ5Mc