Analīzes plāns

Pēc Džeimsa Tomasa grāmatas ‘Script Analysis for Actors, Directors, and Designers’

1. Dotie apstākļi: Nosacījumu kopums, kas īstenoto kādu norisi, procesu vai darbību.

1.1.Laiks. Trīs laiku aspekti: (1) Lugas rakstīšanas laiks, (2) darbības laiks, (3) dramatiskais laiks. Gads un gadalaiks, kurā notiek darbība. Vai lugas attīstības gaitā var noteikt laika ritējumu? Laiks starp ainām un cēlieniem. Katrai ainai un cēlienam noteikt dienu, pulksteņa laiku utt.

1.2.Vieta. Vispārēja un konkrēta lokācija. Valsts, reģions, pilsēta. Vai ir aprakstītas kādas ģeogrāfiskas iezīmes? Katrai ainai noteikt konkrētu lokāciju.

1.3.Sabiedrība. Ģimene un radnieciskās saites, draudzība un mīlestība. Varoņu savstarpējās attiecības (neitrālas, audzinošas, manipulatīvas, atbalstošas, kaitnieciskas). Profesiju grupas un sociālie standarti, uzvedības normas. Cik tieši vai netieši tiek norādītas attiecības? Kur un kā tiek attēlots sociālais status? Kura sociālā grupa kontrolē sociālos standartus? Kādas ir motivācija iekļauties sociālajos standartos un kādi ir sodi par standartu pārkāpšanu?

1.4.Ekonomika. Lugas primārā ekonomiskā sistēma un varoņu labklājība. Kas un kā kontrolē ekonomiskos apstākļus? Konkrēti uzņēmumi un finansiālie darījumi. Naudas ietekme uz varoņiem. Kāda ir motivācija ekonomiskajiem sasniegumiem, un kādi ir sodi par ekonomisko standartu neievērošanu?

1.5.Politiskā iekārta un likumi. Kādā pārvaldes sistēmā norisinās lugas darbība? Kā politiskā iekārta un likumdošana ietekmē varoņu darbību un lugas kopējo attīstību? Kas un kā kontrolē politiskos un juridiskos procesus (kādi apstākļi)? Apbalvojumi un sodi par iekļaušanos vai neiekļaušanos politiskajā iekārtā.

1.6.Kultūra. Kāda ir varoņu attieksme pret kultūras, mākslas un intelektuālajiem sasniegumiem? Vai kās no varoņiem, varoņu grupa ir intelektuāli, radoši pārāki par citiem? Vispārējais izglītības līmenis. Kā intelektuālie un kulturālie procesi ietekmē varoņu darbību? Kas kontrolē kultūras procesus un kā tas tiek īstenots? Atlīdzības par intelektuālo un radošo darbību, sodi par māksliniecisko standartu pārkāpšanu?

1.7.Garīgums. Kāda ir dominējošā reliģiskā pārliecība vai garīgais kodols? Ceremonijas un rituāli. Kā garīgums ietekmē varoņus? Kas un kā kontrolē garīgos procesus? Apbalvojumi un sodi par garīgo atbilstību (iekļaušanos) dominējošajā reliģiskajā pārliecībā?

1.8.Īpašā pasaule. Apstākļu radītas slēgtas sistēmas un unikāla vide. Kā lugas īpašā pasaule ietekmē lugas varoņu uzvedību un attieksmi? Kādi ir varoņu viedokļi par savu īpašo pasauli?

2. Darbību analīze: Tēmas un apakštēmas klātbūtne un ietekme uz konkrētiem apstākļiem.

2.1.Ārējo notikumu ķēde. Kādi ir ārējie notikumi un kādā ir varoņu savstarpējā attieksme un kas ietekmē vai izmaina varoņa rakstura iezīmes? Kāda ir to attīstības secība? Aprakstiem vajadzētu būt īsiem un kodolīgiem, nevajadzētu lietot literārus vai abstraktus jēdzienus.

2.2.Faktu pārbaude. Kuri ir galvenie varoņi katrā ārējā notikumā? Kāda ir viņu izturēšanās un uzvedība? Kur viņi to dara, kādā vidē? Kad viņi to dara? Kāpēc viņi to dara? Kādā veidā viņi to dara? Kādas ir viņu veidā emocionāli? Kādam nolūkam viņi to dara? Atbildēm jābūt īsām un kodolīgām.

2.3.Apakštēmas. Kāds ir varoņa galvenais rakstura defekts, iezīme, kas noved pie virsmērķa, panākumiem vai neveiksmēm? Paskaidrojiet, kā šis rakstura defekts kļūst par apakštēmu, ietekmējot visus lugas notikumus un varoņus. Paskaidrojiet, kā šī apakštēma ietekmē lugas filozofiskos, sociālos un mākslinieciskos impulsus. Apakštēmai parasti pietiek ar dažiem vārdiem vai pat vienu vārdu.

2.4.Iekšējo notikumu ķēde. Sameklējiet tiešu savienojumu starp apakštēmu un katru ārējo notikumu. Aprakstiet īsi un vienmēr formulējot pašu apakštēmu.

2.5.Trīs galvenās kulminācijas. Kuras ir galvenās kulminācijas? Trīs notikumi ar vislielāko dramatisko spriedzi vai emocionālo sakāpinājumu; trīs galvenie pavērsieni darbībā; sākuma, vidus un beigu būtība? Kādas garīgas asociācijas nāk prātā katrai kulminācijai?

2.6.Tēma. Kāds ir galvenā varoņa liktenis? Vai liktenis izrādās pretēja apakštēmu vērtība? Kāpēc šo likteni var uzskatīt par tēmas pamatu? Kā trīs galvenās kulminācijas liecina par tēmas progresīvo attīstību, sākot no sākuma, pēc tam vidus un beigām?

2.7.Virsmērķis. Kāds ir galvenais mērķis, ko varonis cenšas sasniegt? Kā tas tiek atveidots lugas ievadā un pēc tam noslēgumā?

2.8.Darbība. Ko protagonists nepārtraukti dara antagonistam, lai sasniegtu savu virsmērķi? Ko protagonists (subjekts) nodara (proaktīva darbība) antagonistam (objekts). Kā šajā darbībā iekļaujas apakštēma, tēma un virsmērķis?

2.9.Pretdarbība. Ko antagonists nepārtraukti dara protagonistam, lai sasniegtu savu virsmērķi? Subjekts, proaktīva darbība, objekts. Kā šajā darbībā iekļaujas apakštēma, tēma un virsmērķis?

3. Pagātnes analīze

3.1.Atklāšanas metode. (1) Vēsturiskā metode, (2) reālistiskā metodē, (3) minimālistiskā metode. Pagātnes apraksta izklāsta tips, kurš atklājas vai nu izvērstos fragmentos vai īsos izteikumos, vai arī smalkos mājienos un slēptās alūzijās. Noteikt atklāšanas metodes atrašanās vietu stāstā (lugas sākumā, visas lugas garumā, neilgi pirms lugas beigām). Pagātnes apraksta kvantitatīvās attiecības pret skatuvisko darbību, lugas sākums attiecībā pret pagātnes aprakstu un pagātnes apraksts attiecībā pret lugas noslēgumu. Varoņu objektivitāte atklājot pagātnes aprakstu.

3.2.Satura identifikācija. Konkrēti notikumi, kas atklāti pagātnes aprakstā. Sniedziet pilnu pagātnes aprakstu no katra iesaistītā varoņa skatpunkta. Cik senā pagātnē ir risināti notikumi un kāda ir viņu sākotnējā hronoloģija? Kādā secībā tiek atklāti pagātnes notikumi? Neskaitot notikumus, vai ir sastopami arī varoņu apraksti, viņu sajūtas un sensorie iespaidi? Kādā veidā tie ir savstarpēji saistīti?

3.3.Sekojošo darbību analīze. Apakštēmas ietekme uz pagātnes aprakstu.

4. Ārējās un iekšējās darbības analīze

4.1.Ārējās darbības. Varoņa uznācieni un aiziešana, to ietekme uz sižeta attīstību. Bloķēšana un ietekme uz sižeta attīstību. Īpašās darbības un to ietekme uz sižeta attīstību.

4.2.Iekšējās darbības. Plānu un pavēļu apskats un funkcija sižeta attīstībā.

4.3.Sekojošo darbību analīze. Apakštēmas ietekme uz ārējām un iekšējām darbībām.

5. Virzība un uzbūve.

5.1.Virzība. Izpētīt pulsu un vienību attīstību un kā tās izveido vienotu virzību. Aprakstīt, kā virzība izveido ainu, un kā ainu grupa noslēdz cēlienu.

5.2.Uzbūve. Identificēt un pamato kūdīšanas darbības, aprakstīt nozīmīgākos konfliktus un ar tiem šķēršļus un sarežģījumus, atpazīt trīs galvenās kulmināciju zonas. Pēc Aristoteļa skaidrojuma noteikt un pamatot sižeta uzbūvi — (1) tehniski vienkāršs sižets, (2) tehniski sarežģīts sižets. Identificēt notikumus vai ainas, kas piedāvā konfliktu risinājumus un atrisinājumu.

5.3.Sekojošo darbību analīze. Kā apakštēma parādās katrā cēlienā, galvenajā konfliktā, trīs kulmināciju zonās un noslēgumā.

6. Varonis

6.1.Mērķis. Protagonista un antagonista virsmērķu apraksts, sekundārie mērķi.

6.2.Konflikts. Mērķu sadursmes starp varoņiem (protagonista un antagonista virsmērķu sadursme), konflikts starp varoni un vidi, likteni vai dabas spēkiem, konflikts starp varoni un viņa paša idejām vai jūtām. Iekšējie un ārējie konflikti un to spriedzes intensitātes pakāpe.

6.3.Gribasspēks. Pazīmes, kas norāda uz protagonista un antagonista rakstura stingrību vai tā atbalstošo varoņu mērķtiecīgu darbību.

6.4.Vērtības. Protagonista, antagonista kā arī atbalstošo varoņu morāles principi, ētiskie uzskati un pārliecības.

6.5.Personības iezīmes. Varoņu rakstura īpatnību koncepts (ideāls) un adaptācija (realitāte) attiecīgajā situācijā.

6.6.Sarežģītība. Protagonista, antagonista kā arī atbalstošo varoņu intelektuālais līmenis, pašapziņa, psiholoģiskais stāvoklis, emocionalitāte, varoņa tips. Varoņu apziņa par apstākļiem, kuros viņi atrodas;

6.7.Attiecības. Primāro un sekundāro attiecību apraksts. Attiecības starp primārajām attiecībām un sekundārajām attiecībām.

6.8.Sekojošo darbību analīze. Varoņu skatpunkts par lugas apakštēmu.

7. Ideja.

7.1.Idejas atspoguļojums vārdos. Virsraksta nozīme — tieša, netieša, poētiska vai ironiska. Lugā paustās konkrētās idejas. Sakāmvārdi, parunas un teicieni. Literāri, reliģiski vai kulturāli pieņēmumi. Tēlainība un simboli. Prologs un epilogs.

7.2.Idejas atspoguļojums varoņos. Stāstnieks, koris, morālists, uzticības persona un raksturlomas. Šo varoņu idejas atspoguļojums.

7.3.Idejas atspoguļojums sižetā. Varoņi vai situācijas, kas atkārto, vai izceļ līdzības un veido paralēlismu. Tiešie konflikti ar dabu, sociālām konvencijām, likteni un vēsturi. Tīši simboli. Kulminācijas galvenā ideja.

7.4.Galvenās idejas izklāsts. Ideju kopsavilkums, virsmērķis, tēzes. Verbālās formas izvēle.

7.5.Sekojošo darbību apraksts. Apakštēmas atbilstība idejām, mākslinieciskā apziņa.

8. Dialogs.

8.1.Vārdi. Abstrakcijas, formālismi, žargons, slengs, konotatīvi un konkrēti vārdi. To pielietojums un saikne ar varoni.

8.2.Teikumi. Varoņa vidējais teikuma garums, teikuma konstrukcijas formas, valodas ritējums.

8.3.Interpunkcija. Gramatiskās un dramatiskās pieturzīmes. Dialoga saikne ar vārdiem, domām un ārējām darbībām.

8.4.Izteiksmes līdzekļi. Poētismi, dialekts, akcenti un varoņu šarms. To nozīme atsevišķos varoņos.

8.5.Nereāli dialogi. Jūtās, kuras atklājas konkrētos varoņos. Ātrruna, nepilnīgi vai salauzti teikumi, kļūdas, stereotipi, laipnības, apstājas, nenoteiktības.

9. Temps, ritms un noskaņojums

9.1.Temps un ritms. Informācijas sablīvējumi un atslābumi, sižeta attīstības ātrums — cik daudz un cik bieži konkrētā ainā parādās informācija par sižetu, raksturu un ideju. Kur tiek parādīta lielākā informācijas daļa un kuri varoņi to izkāsta visbiežāk?

9.2.Spriedze. Emocionālās spriedzes attīstība ainās, cēlienā un visā izrādē. Varoņa rakstura vai uzvedības izmaiņas no ainas uz ainu, kā arī no lugas sākuma līdz beigām.

9.3.Noskaņa, atmosfēra. Apstākļi, kas ietekmē noskaņu un to maiņu.

10. Žanrs un stils. Pieņemot reālismu par atskaites punktu, elementu novirzes no reālisma estētikas.

Script Analysis for Actors, Directors, and DesignersBook by James Thomas