STRESS
Ojārs Vācietis
Translated form the Latvian by Ruth Speirs.
Līdz baiguma drebuļiem pārdzīvodams pasaulē sastrēgušos kodolkara un ekoloģiskās katastrofas draudus, asi izjūsdams cilvēciskuma apdraudētību un bojāeju dažādos sastrēgumos, saredzēdams, la “Pasaules progresa kokam ir divi gali” un ka pārāk jau sāpīgi reizēm ir šī koka belzieni, viņš pretsvaru šai apdraudētībai un šiem sāpīgajiem belzieniem joprojām atrod vien individuālās dvēseles neizsmeļamajā spējā sņemties, kāpināt savu atvērtību pasaulei un atdeves intensitāti.
Inta Čaklā “Kas dzīvo vārdos” 48. lpp
Caur bezmiegu
ar visiem saviem pastiprinātājiem
uz vecas tahtas atsperēm
jau kuro reizi
mani spēlē
stress.
Through insomnia with all its amplifiers on the springs of the well-worn couch I'm again and again being played by stress.
Diktorīt, cik jums bij bērnu, kad bēgāt no zemu rēcošiem putniem ar augstu balsi? Cik viņu bija, kad sākāt lasīt pēdējās ziņas? Un cik viņu būs jums palicis, kad šodien beigsit?
Newsreader, dear, how many children were yours when you fled from the roar of the low-flying birds with shrill voices? How many children when you began reading the latest news? And how many will there be left when you finish today?
Atkal… Es dzīvoju taisni blakus moku kambarim. Transā no rīta līdz vakaram vaimanā. Nez kādu atzīšanos paglups pusaudzis grib izspiest no sava mopēda.
Again… I am living next-door to a torture chamber. Trance-like wailing from morning till night. There is no knowing what sort of confession the dim-witted youth desires to extract form his moped.
Vakar aplēja kaķi ar benzīnu un aizdedzināja. Jātērē talons. Vienkāršāk bija pakārt.
Yesterday petrol was poured on a cat and was set alight. Coupon used up. It would have been simpler to hang it.
Šodien seši sit vienu un piliens asins uzdzemdē litru asinskārības. Jāiet klāt, jāpaskaidro — šis sniegā līdz rītam var saaukstēties.
Today there are six of them beating a man, and a drop of blood arouses their craving for bloodshed. One ought to walk up to them and to explain: the man who lies in the snow may be catching could by the morning.
Bedres. Bedres. Bedres. Lūžņu salas klajuma vidū. Atrociet konservu bundžas, pataustiet, vai zeme tomēr nav sasalusi, — ka nenosalst arī valsts īpašums.
Pit after pit after pit. Islands of scrap in an open expanse. Dig up the old tins, finger them, check if the earth is frozen — State property too might get nipped by the frost.
Ielas malā guļvienscilvēks. Viņš ir miris pirmsvairākāmstundām.
In the gutter, there liesoneman. The man has been dead forseveralhours.
Steniens… Paglups pusaudzis ir no mopēda izspiedis atzīšanos.
A groan… The dim-witted youth has succeeded in making his moped to confess.
Viņš pienāca prasīt ceļu uz Botānisko. — Acīm vitamīnus, — viņš teica. Kāpēc es pirmajā mirklī, nē, nevis redzēju — sajutu viņa rokās nazi? …
He approaches me and asked how to find the Botanical Gardens. “Vitamins,” he said. “for the eyes.” Why did I, at the first moment, fell — no, not see — that he carried a knife?
Nekā! Garām! Ī-īrrr! Spuldzīte eksplodēja. Tagad mūssētā dabisks apgaismojums.
No good! Missed it! Whir-rrr! The light-bulb exploded. Now we have natural light in our yard.
Caur kauliem griezīgs kliedziens! Paglups pusaudzis atzīšanos no mopēda bija izspiedis. Neizrādījās īstā.
A high-pitched scream cutting through to one’s bones! The dim-witted youth had succeeded in getting his moped’s confession. It proved to have been the wrong one.
Cik maksā āboli? Tikai? Tāpēc ka tārpi par brīvu?
How much are the apples? As little as that? Because you don’t charge for the maggots?
Tu izgrūdi zvirbulēnu pa logu — kāpēc? Lai nokrīt. Kāpēc lai nokrīt? Tāpēc, ka lai ir beigts.
You pushed the little sparrow out of the window — why did you? So that it falls down. Why make it fail down? So that it is dead.
Kas slīkst? Krampjaini vārds ķeras vārdam un doma domai, un visi iet drudžaini dibenā. Tas par to, ka ne vārds, ne doma i nedomāja iet uz liekuļotības baseinu mācīties peldēt.
Who’s drowning? Compulsively, word clings to word and thought clings to thought, and all of them sink convulsively down to the bottom. It had not occurred to word or to thought to go learning to swim in hypocrisy’s pool.
Es esmu dublis. Paskatīsimies — vai ir kāda vieta, kuru es nespētu piedubļot? Jūs tas būtu?
I am mud. Let’s consider it: is there a place with I wouldn’t be able to muddy? Would that be you?
Caur bezmiegu ar visiem saviem pastiprinātājiem, caur visiem spilveniem, gadiem un bezsamaņu — manī kņud stress.
Through insomnia with all its amplifiers, through all the pillows, the years and oblivion, I’m being plagued by stress.
Armands Skuķis 