Izdzīvošanas stratēģijas un aizsargmehānismi

Psihiskās aizsardzības mehānismi

psihisks

-ais; s. -a, -ā;

Izcelsme – vācu psychisch < sengrieķu.

  1. Saistīts ar psihi, tai raksturīgs.
    • Psihiskā darbība — galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
    • Psihiskās attīstības aizture — psihiskās attīstības palēninājums; retardācija (2).
  2. Atvasinājumi:
    • psihiski apst.

Avoti: LLVV © tezaurs.lv

aizsardzība

-as, s.; parasti vsk.

  1. Rīcība, ar kuru pasargā (kādu), aizstāv (kādu pret ko); arī šāda nostāja.
    Ņemt savā aizsardzībā — aizsargāt, aizstāvēt.
  2. Ar likumu noteikts nodrošinājums.
    Darba aizsardzība — normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs.
  3. mil. Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam; kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
  4. Aizsardzības augstskola — augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
  5. inf. Līdzekļu kopums, kas ierobežo vai liedz nesankcionētu piekļuvi informācijas sistēmai un datiem.

Avoti: LLVV, D3 © tezaurs.lv

aizsardzība

  1. Tiesības aizsardzība — likumos noteikts nodrošinājums, kā arī rīcība un pasākumi iedzīvotāju un sabiedrības pasargāšanai un aizstāvēšanai pret nevēlamām darbībām un parādībām (stihiskām nelaimēm, katastrofām, nelaimes gadījumiem darbā un sadzīvē, noziegumiem u.tml.). Ir valsts aizsardzība, tiesību aizsardzība, īpašuma aizsardzība, interešu aizsardzība, dabas aizsardzība un citas.
  2. Sociālā aizsardzība — Efektīvi līdzekļi, kas ļauj nodrošināt nepieciešamo solidaritātes līmeni starp personām, kurām ir darba ienākumi, un personām, kuras ir darbnespējīgas vecuma vai veselības stāvokļa dēļ vai nestrādā, jo nespēj atrast darbu.
  3. Socioloģijā: Grupālā aizsardzība — Pasākumi visu grupas locekļu sociālajai aizsardzībai, līdz ar to ietaupot individuālo pasākumu izdevumus.
  4. Informātikā: Datu aizsardzība — Aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā.
  5. Pretkļūdu aizsardzība [..]
  6. Pretkopēšanas aizsardzība [..]
  7. Mežā aizsardzība [..]
  8. Dabas aizsardzība [..]
  9. Zibensaizsardzība [..]
  10. Energosistēmas aizsardzība [..]

© letonika.lv

aizsarg-

salikteņos

  1. Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).

Avoti: LLVV © tezaurs.lv

aizsargmehānisms

-a, v.

  1. Aizsardzības paņēmieni.

Avoti: MLVV © tezaurs.lv

Psihiskie aizsargmehānismi

Psihiskā aizsardzība (šai gadījumā = Psiholoģiskā aizsardzība) ir zemapziņas process, kura ietekmē organisms pat nenojauš par atsevišķas darbības, vai darbību kopas veikšanu, ar nolūku, izvairīties un pasargāt sevi no (potenciāli) negatīvas pieredzes un emocijām.

Arm_Sku

Psiholoģiskā aizsardzība, ir jēdziens, ko Zigmunds Freids 1894. gadā radīja, lai apzīmētu divus subjekta atbildes reakciju modeļus, nepatīkamas situācijas ietekmē.

  1. Aizturēt, izkropļot, mazināt nozīmi.
  2. Novirzīt citā virzienā

Aizsargmehānismi nav iedzimta parādība, tā attīstās dzīves laikā, un lielākoties tā attīstas mazuļa socializēšanās laikā.

Objekts, kas bieži izmanto aizsardzības mehānismus, ir lemts neveiksmei.

psiholoģe O. Karkina
  • Noliegšana.
  • Izstumšana.
  • Projekcija.
  • Regresija.
  • Humors.
  • Identifikācija.
  • Racionalizācija.
  • Izolēšana.
  • Ārkārtēja paškontrole.
  • Despotiska pareizība.
  • Cinisms.
  • Šķelšana.
  • Intelektualizācija.
  • Kompensācija.
  • Sublimācija.

Sīkāku aprakstu var lasīt arī šeit:

Psihiskās aizsardzības mehānismi

Izdzīvošanas stratēģijas

Datoristika: loģistikas strukturāls modelis

  1. loģistikas sistēmas vispārīgs attēlojums hierarhisku slāņu veidā. Izšķir 4 loģistikas strukturāls modelis slāņus jeb līmeņus (stratēģija, struktūra, funkcijas un izpildelementi), kas tiek sakārtoti hierarhiskā secībā.
    • Stratēģijas līmenis nosaka klientu apkalpošanas pamatprincipus.
    • Strukturālais līmenis atbildīgs par piegādes un sadales kanālu veidošanu, kā arī loģistikas tīkla plānošanu.
    • Funkcionālajā līmenī tiek īstenota noliktavu saimniecība, transports operāciju, kā arī materiālu, produkcijas un informācijas plūsmu vadība.
    • Izpildelementu līmenis veido loģistikas informācijas sistēmu, vadlīniju un procedūru, darba organizācijas un izmaiņu vadības līdzekļu kopas, kā arī tehniskais aprīkojums.

© letonika.lv

Izdzīvošanas stratēģijas var būt vērstas uz problēmu — instrumentāla, norāda uz darbības veikšanas līdzekli, pavadoni, pavadapstākli— , vai vērsta uz emocijām. Tās var būt aktīvas — ir novērojama izpratne par stresa avotu — vai pasīvas, proti, izvairīšanās ignorējot problēmas. Tās var būt adaptīvas — pielāgošanās jauniem apstākļiem, tātad efektīvas, — un neadaptīvas (maladaptive), neproduktīvas, vai tās noslēgumā ir neparedzētas un negatīvas sekas.

Par efektīvām izdzīvošanas stratēģijām uzskata — Atbalsts: saruna par stresa izraisīto notikumu ar atbalstošu personu; Atslābināšanās — jebkurš relaksējošu aktivitāšu kopums —, meditācija, progresīva muskuļu relaksācija vai citas nomierinošas metodes, atrašanās dabā vai klausoties mierīgu mūziku. Problēmu risināšana — ietver problēmas identificēšanu un iespējamo risinājumu — ir izdzīvošanas stratēģiju izstrāde un īstenošana. Humors: saglabājot nākotnes perspektīvu, neļauj situācijai kļūt nekontrolējamai. Fiziskās aktivitātes — vingrinājumi — kā skriešana, joga, peldēšana, pastaigas, dejas, komandu sporta veidi u.c.

Par neefektīvām izdzīvošanas stratēģijām uzskata: Izlaušanās / izolācija — skatoties televīziju, lasot vai pavadot laiku tiešsaistē; Neveselīga nomierināšana — veselīga tikai ar mēru — var pārvērsties par atkarību, ja kļūst par ieradumu. Tādas ir pārēšanās, pārmērīga alkohola lietošana, videospēles u.c. Nejūtība — pašnomirināšanās — apzinātā nolūkā, lai padarītu sevi nejūtīgu pret stresa izraisošajiem faktoriem. Neveselīga pārtika, pārmērīga alkohola lietošana, narkotikas. Piespiešanās vai kompulsīvi-riskanti piedzīvojumi — adrenalīna meklēšana, azartspēles, neaizsargāts dzimumakts, eksperimenti ar narkotikām, zādzība vai vieglprātīga braukšana. Paškaitējums.

Projicēšana — personīgo neapzināto jūtu projicēšana uz citu. Neirotiskā projekcija ir visizplatītākā, cilvēki piedēvē jūtas, motīvus vai attieksmi citam, kaut piemīt viņam pašam un šķiet nepieņemami.

  • Sastopamās emocijas: skaudība, greizsirdība, dusmas, kontrole;

Komplimentārā projekcija — indivīds pieņem, ka citi jūtas tāpat kā viņš. Piemēram, persona ar noteiktu politisko pārliecību var uzskatīt par pašsaprotamu, ka draugiem un ģimenes locekļiem ir tāda pati pārliecība.

Projekcija var būt arī pieņēmums, ka citi cilvēki var spēj to pašu, ko viņš pats. Piemēram, izcils pianists var uzskatīt par pašsaprotamu, ka citi klavierspēles studenti var spēlēt klavieres tikpat labi.

Noliegums — atteikšanās atzīt nepatīkamu patiesību vai emocijas. Noliegums tiek plaši minēts kā pirmais sērošanas procesa posms pēc ievērojama zaudējuma.

Vienkāršs noliegums — atteikšanās atzīt nepatīkamus notikumus

Devalvācija — persona atzīst nepatīkamā notikuma faktu, tomēr noliedz nepatīkamā notikuma nopietnību.

Projekcija — persona atzīst nepatīkamā notikuma faktu, kā arī atzīst tā nopietnību, bet pie visa notikušā vaino kādu citu.

Somatizācija — negatīvo izjūtu transformācija fiziskos simtomos.

Reakcijas formēšana — uzvedība ir tieši pretēja zemapziņas vēlmēm un domām. Piemēram, Kristīgs cilvēks izjūt seksuālu pievilcību pret tā paša dzimuma pārstāvjiem, tā vietā, lai īstenotu savas iekāres, kļūst par homofobu, jo kristietīgajā kultūrā šāda savienība nav pieļaujama. 

  • Citi faktori: Patoloģiskums, nenobriedums, neirotika, empātija, humors

© autors?!?!